Light/Dark

Aṅguttara Nikāya - The Numerical Discourses

8: The Book of the Eights

55. Ujjaya

1Then the brahmin Ujjaya approached the Blessed One and exchanged greetings with him. When they had concluded their greetings and cordial talk, he sat down to one side and said to the Blessed One:

1Atha kho ujjayo brāhmaṇo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho ujjayo brāhmaṇo bhagavantaṁ etadavoca: 



"Master Gotama, I wish to go abroad. Let Master Gotama teach me the Dhamma about things that would lead to my welfare and happiness in this present life and in future lives..
What follows is identical with 8:54, inclusive of the four verses, but addressed to the brahmin.

"Mayaṁ, bho gotama, pavāsaṁ gantukāmā. Tesaṁ no bhavaṁ gotamo amhākaṁ tathā dhammaṁ desetu – ye amhākaṁ assu dhammā diṭṭhadhammahitāya, diṭṭhadhammasukhāya, samparāyahitāya, samparāyasukhāyā"ti.

2"Cattārome, brāhmaṇa, dhammā kulaputtassa diṭṭhadhammahitāya saṁvattanti, diṭṭhadhammasukhāya. Katame cattāro? Uṭṭhānasampadā, ārakkhasampadā, kalyāṇamittatā, samajīvitā.

3Katamā ca, brāhmaṇa, uṭṭhānasampadā? Idha, brāhmaṇa, kulaputto yena kammaṭṭhānena jīvikaṁ kappeti – yadi kasiyā, yadi vaṇijjāya, yadi gorakkhena, yadi issattena, yadi rājaporisena, yadi sippaññatarena – tattha dakkho hoti analaso, tatrupāyāya vīmaṁsāya samannāgato, alaṁ kātuṁ alaṁ saṁvidhātuṁ. Ayaṁ vuccati, brāhmaṇa, uṭṭhānasampadā. (1: 1 )

4Katamā ca, brāhmaṇa, ārakkhasampadā? Idha, brāhmaṇa, kulaputtassa bhogā honti uṭṭhānavīriyādhigatā, bāhābalaparicitā, sedāvakkhittā, dhammikā dhammaladdhā. Te ārakkhena guttiyā sampādeti:  ‘Kinti me ime bhoge neva rājāno hareyyuṁ, na corā hareyyuṁ, na aggi ḍaheyya, na udakaṁ vaheyya, na appiyā dāyādā hareyyun’ti. Ayaṁ vuccati, brāhmaṇa, ārakkhasampadā. (2: 2 )

5Katamā ca, brāhmaṇa, kalyāṇamittatā? Idha, brāhmaṇa, kulaputto yasmiṁ gāme vā nigame vā paṭivasati tatra ye te honti – gahapatī vā gahapatiputtā vā daharā vā vuddhasīlino, vuddhā vā vuddhasīlino, saddhāsampannā, sīlasampannā, cāgasampannā, paññāsampannā – tehi saddhiṁ santiṭṭhati sallapati sākacchaṁ samāpajjati; yathārūpānaṁ saddhāsampannānaṁ saddhāsampadaṁ anusikkhati, yathārūpānaṁ sīlasampannānaṁ sīlasampadaṁ anusikkhati, yathārūpānaṁ cāgasampannānaṁ cāgasampadaṁ anusikkhati, yathārūpānaṁ paññāsampannānaṁ paññāsampadaṁ anusikkhati. Ayaṁ vuccati, brāhmaṇa, kalyāṇamittatā. (3: 3 )

6Katamā ca, brāhmaṇa, samajīvitā? Idha, brāhmaṇa, kulaputto āyañca bhogānaṁ viditvā vayañca bhogānaṁ viditvā samaṁ jīvikaṁ kappeti nāccogāḷhaṁ nātihīnaṁ:  ‘evaṁ me āyo vayaṁ pariyādāya ṭhassati, na ca me vayo āyaṁ pariyādāya ṭhassatī’ti. Seyyathāpi, brāhmaṇa, tulādhāro vā tulādhārantevāsī vā tulaṁ paggahetvā jānāti:  ‘ettakena vā onataṁ, ettakena vā unnatan’ti; evamevaṁ kho, brāhmaṇa, kulaputto āyañca bhogānaṁ viditvā vayañca bhogānaṁ viditvā samaṁ jīvikaṁ kappeti nāccogāḷhaṁ nātihīnaṁ:  ‘evaṁ me āyo vayaṁ pariyādāya ṭhassati, na ca me vayo āyaṁ pariyādāya ṭhassatī’ti. Sacāyaṁ, brāhmaṇa, kulaputto appāyo samāno uḷāraṁ jīvikaṁ kappeti, tassa bhavanti vattāro:  ‘udumbarakhādīvāyaṁ kulaputto bhoge khādatī’ti. Sace panāyaṁ, brāhmaṇa, kulaputto mahāyo samāno kasiraṁ jīvikaṁ kappeti, tassa bhavanti vattāro:  ‘ajeṭṭhamaraṇaṁvāyaṁ kulaputto marissatī’ti. Yato ca khoyaṁ, brāhmaṇa, kulaputto āyañca bhogānaṁ viditvā vayañca bhogānaṁ viditvā samaṁ jīvikaṁ kappeti nāccogāḷhaṁ nātihīnaṁ:  ‘evaṁ me āyo vayaṁ pariyādāya ṭhassati, na ca me vayo āyaṁ pariyādāya ṭhassatī’ti, ayaṁ vuccati, brāhmaṇa, samajīvitā.

7Evaṁ samuppannānaṁ, brāhmaṇa, bhogānaṁ cattāri apāyamukhāni honti – itthidhutto, surādhutto, akkhadhutto, pāpamitto pāpasahāyo pāpasampavaṅko. Seyyathāpi, brāhmaṇa, mahato taḷākassa cattāri ceva āyamukhāni, cattāri ca apāyamukhāni. Tassa puriso yāni ceva āyamukhāni tāni pidaheyya, yāni ca apāyamukhāni tāni vivareyya; devo ca na sammā dhāraṁ anuppaveccheyya. Evañhi tassa, brāhmaṇa, mahato taḷākassa parihāniyeva pāṭikaṅkhā, no vuddhi; evamevaṁ kho, brāhmaṇa, evaṁ samuppannānaṁ bhogānaṁ cattāri apāyamukhāni honti – itthidhutto, surādhutto, akkhadhutto, pāpamitto pāpasahāyo pāpasampavaṅko.

8Evaṁ samuppannānaṁ, brāhmaṇa, bhogānaṁ cattāri āyamukhāni honti – na itthidhutto, na surādhutto, na akkhadhutto, kalyāṇamitto kalyāṇasahāyo kalyāṇasampavaṅko. Seyyathāpi, brāhmaṇa, mahato taḷākassa cattāri ceva āyamukhāni cattāri ca apāyamukhāni. Tassa puriso yāni ceva āyamukhāni tāni vivareyya, yāni ca apāyamukhāni tāni pidaheyya; devo ca sammā dhāraṁ anuppaveccheyya. Evañhi tassa, brāhmaṇa, mahato taḷākassa vuddhiyeva pāṭikaṅkhā, no parihāni; evamevaṁ kho, brāhmaṇa, evaṁ samuppannānaṁ bhogānaṁ cattāri āyamukhāni honti – na itthidhutto … pe … kalyāṇasampavaṅko. (4: 4 )

9Ime kho, brāhmaṇa, cattāro dhammā kulaputtassa diṭṭhadhammahitāya saṁvattanti diṭṭhadhammasukhāya.

10Cattārome, brāhmaṇa, kulaputtassa dhammā samparāyahitāya saṁvattanti samparāyasukhāya. Katame cattāro? Saddhāsampadā, sīlasampadā, cāgasampadā, paññāsampadā. Katamā ca, brāhmaṇa, saddhāsampadā? Idha, brāhmaṇa, kulaputto saddho hoti, saddahati tathāgatassa bodhiṁ:  ‘itipi so bhagavā … pe … satthā devamanussānaṁ buddho bhagavā’ti. Ayaṁ vuccati, brāhmaṇa, saddhāsampadā. (1: 5 )

11Katamā ca, brāhmaṇa, sīlasampadā? Idha, brāhmaṇa, kulaputto pāṇātipātā paṭivirato hoti … pe … surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭivirato hoti. Ayaṁ vuccati, brāhmaṇa, sīlasampadā. (2: 6 )

12Katamā ca, brāhmaṇa, cāgasampadā? Idha, brāhmaṇa, kulaputto vigatamalamaccherena cetasā agāraṁ ajjhāvasati muttacāgo payatapāṇi vosaggarato yācayogo dānasaṁvibhāgarato. Ayaṁ vuccati, brāhmaṇa, cāgasampadā. (3: 7 )

13Katamā ca, brāhmaṇa, paññāsampadā? Idha, brāhmaṇa, kulaputto paññavā hoti … pe … sammā dukkhakkhayagāminiyā. Ayaṁ vuccati, brāhmaṇa, paññāsampadā. (4: 8 )

14"Ime kho, brāhmaṇa, cattāro dhammā kulaputtassa samparāyahitāya saṁvattanti samparāyasukhāyāti.

15Uṭṭhātā kammadheyyesu,
appamatto vidhānavā;
Samaṁ kappeti jīvikaṁ,
sambhataṁ anurakkhati.

16Saddho sīlena sampanno,
vadaññū vītamaccharo;
Niccaṁ maggaṁ visodheti,
sotthānaṁ samparāyikaṁ.

17Iccete aṭṭha dhammā ca,
saddhassa gharamesino;
Akkhātā saccanāmena,
ubhayattha sukhāvahā.

18Diṭṭhadhammahitatthāya,
samparāyasukhāya ca;
Evametaṁ gahaṭṭhānaṁ,
cāgo puññaṁ pavaḍḍhatī"ti.

Pañcamaṁ.