All as in the preceding sutta, omitting the last sentence and with the following addition: sn.v.210 | 1"Pañcimāni, bhikkhave, indriyāni. Katamāni pañca? Sukhindriyaṁ, dukkhindriyaṁ, somanassindriyaṁ, domanassindriyaṁ, upekkhindriyaṁ. 2Katamañca, bhikkhave, sukhindriyaṁ? Yaṁ kho, bhikkhave, kāyikaṁ sukhaṁ, kāyikaṁ sātaṁ, kāyasamphassajaṁ sukhaṁ sātaṁ vedayitaṁ – idaṁ vuccati, bhikkhave, sukhindriyaṁ. 3Katamañca, bhikkhave, dukkhindriyaṁ? Yaṁ kho, bhikkhave, kāyikaṁ dukkhaṁ, kāyikaṁ asātaṁ, kāyasamphassajaṁ dukkhaṁ asātaṁ vedayitaṁ – idaṁ vuccati, bhikkhave, dukkhindriyaṁ. 4Katamañca, bhikkhave, somanassindriyaṁ? Yaṁ kho, bhikkhave, cetasikaṁ sukhaṁ, cetasikaṁ sātaṁ, manosamphassajaṁ sukhaṁ sātaṁ vedayitaṁ – idaṁ vuccati, bhikkhave, somanassindriyaṁ. 5Katamañca, bhikkhave, domanassindriyaṁ? Yaṁ kho, bhikkhave, cetasikaṁ dukkhaṁ, cetasikaṁ asātaṁ, manosamphassajaṁ dukkhaṁ asātaṁ vedayitaṁ – idaṁ vuccati, bhikkhave, domanassindriyaṁ. 6Katamañca, bhikkhave, upekkhindriyaṁ? Yaṁ kho, bhikkhave, kāyikaṁ vā cetasikaṁ vā nevasātaṁ nāsātaṁ vedayitaṁ – idaṁ vuccati, bhikkhave, upekkhindriyaṁ. |
7"Therein, bhikkhus, the pleasure faculty and the joy faculty should be seen to be pleasant feeling. The pain faculty and the displeasure faculty should be seen to be painful feeling. The equanimity faculty should be seen to be neither-painful-nor-pleasant feeling. | 7Tatra, bhikkhave, yañca sukhindriyaṁ yañca somanassindriyaṁ, sukhā sā vedanā daṭṭhabbā. Tatra, bhikkhave, yañca dukkhindriyaṁ yañca domanassindriyaṁ, dukkhā sā vedanā daṭṭhabbā. Tatra, bhikkhave, yadidaṁ upekkhindriyaṁ, adukkhamasukhā sā vedanā daṭṭhabbā. |